Elviss Preslijs(turpmāk arī- Elviss bija ļoti ievērojams mūziķis, tas ir nenoliedzami. Uzskatu, tā ir aksioma arī mūsdienu popkultūras dažādu stilu sajaukumu un neoloģismu laikmetā. Pirmā Elvisa uzstāšanās bija baznīcas korī. Elviss labprāt uzstājās arī skolā, viņš tika izvirzīts jauno talantu skatei, kur ieguva 2. vietu, balva- 5 dolāri un tiesības karuseļos braukt veselu dienu par brīvu. Divpadsmitajā dzimšanas dienā vecāk viņam uzdāvināja ģitāru.
Mācoties vidusskolā, Elviss bieži stundas pavadīja garlaikodamies un snauduļodams, jo vakaros strādāja kā palīgdarbinieks metālfabrikā, vietu ierādītājs kino, strādāja benzīntankā. Reizē ar ienākumiem Elvisam auga pašapziņa. Preslijs izveidoja savu īpašu frizūru(pīles aste), smērēja matos briljantīnu, krāsoja tos melnus, lietoja pat atbilstošu skropstu tušu un centās veidot interesantu ģērbšanās stilu. Viņa izejamais tērps- rozā sporta krekls, sarkanzaļi svītrotas bikses, platmale un zilas zamša kurpes ar augstiem papēžiem. Viņam bija ļoti maz draugu, Elviss bija noslēgta rakstura, citiem nesaprotams tāds palika līdz mūža beigām. Viņa ekscentriskumu raksturo paradums krāt Teddy lācīšus.
1953. gadā Elviss ar viduvējām atzīmēm absolvēja vidusskolu, vēlā kļūstot par kravas auto šoferi. Jūlijā viņš pirmoreiz parādījās Memfisas skaņu ierakstu studijā, lai iemūžinātu divas dziesmas mātei kā dzimšanas dienas dāvanu. Īstenībā tas bija tikai iegansts, jo mātes dzimumdiena bija jau pirms diviem mēnešiem, tomēr Elvisa mērķtiecīgumu parāda viņa motivācija šai darbībai- dzirdēt, kā ierakstā skan paša balss un arī tas, ka viņš vēlējās iegūt skaņu ierakstu studijas īpašnieka Sema. Filipsa uzmanību. Preslijs tur iegriezās vēlreiz- 1954. g. janvārī, kad viņu beidzot ievēroja.
Slavas sākumi, hronoloģiski dzīves un daiļrades punkti
Sekoja uzaicinājums uz ierakstu, šoreiz jau ar paša Filipsa izvēlētu repertuāru, bet starpbrīža laikā Elviss kopā ar mūziķiem sāka improvizēt pat dziesmas That’s all right mama tēmu. Filipss uzreiz saprata, ka Elvisa veidotā blūza, gospeļa, kantri mūzikas stilu sintēze ir kas nebijis un īpašs, un iedeva dziesmu atskaņošanai Memfisas radio dīdžejam. Memfisa bija sajūsmā par nepazīstamo balto jaunekli, kurš dziedāja kā melnādains mūziķis, un Sun records(Filipsa ierakstu kompānija) uzreiz saņēma 7000 dolāru par pasūtījumu.
1954. gada jūlijā notika E. Preslija pirmais nozīmīgais koncerts plašākai publikai Cilvēki par to bija sajūsmā. Bija piedzimis rokenrols, kas vairs nebija ne melnādaino blūzs, ne baltādaino kantri, bet kaut kas pa vidu starp visu pirms tam skanējušo Elvisa jaunās kustības: konvulsīvā kāju raustīšana, galvas purināšana, roku vicināšana, dažnedažādas grimases- tas viss bija likumsakarīgi jaunajam mūzikas stilam. Elvisam bija arī šāds neparasts ieradums- dziesmas vidū to negaidīti pārtraukt, stāvot klusumā ar aizvērtām acīm, tad uzlūkot publiku ar puspievērtiem plakstiem un uzlūkot klausītājus ar savu īpašo skatienu. Vājāku nervu īpašnieces sāka histēriski spiegt.
Toms Pārkers kļuva par Elvisa menedžeru. Šī cilvēks īstais vārds bija Andreass Korneliuss Kveikss un patiesībā tad viņš uzturējās ASV nelegāli kā izceļotājs no Nīderlandes. Ar savu kareivīgo stāju viņš iekaroja Preslija vecāku cieņu un noslēdza ar tolaik vēl mazpazīstamo Elvisu sava mūza izdevīgāk līgumu- ekskluzīvas tiesības uz jaunā dziedoņa talantu Tas, atklāti sakot, nozīmēja labu naudiņu, tomēr Pārkeram piemita kāda vājība- azartspēles. Lai arī Presliju viņš padarīja par neskaitāmu miljonu īpašnieku, neviens nezina, cik pats Parkers notrieca kazino.
1957. gadā Elviss jau bija nofilmējies trīs pilnmetrāžas filmās- Love me tender, Jailhouse rock un Loving you. Tā paša gada Ziemassvētkos Elvisu pārsteidz pavēste par iesaukumu ASV armijā. Preslijam saskaņā ar imidžu all american boy bija jāiet dienēt, kā saka, gribi vai negribi. 1958. gadā Preslijs tika iesaukts, matus, protams, amerikāņu elkam nenoskujot, un par viņa mītnes vietu kļuva Ārkanzasa.
1958. gadā no sirdstriekas nomira viņa māte Gledisa, kas Elvisam bija smags trieciens- deviņas dienas rokenrola karalis pavadīja savā guļamistabā pilnīgā vientulībā un pēc tuvinieku vārdiem, nekad vairs nebija tāds kā agrāk. Pēc sešām sēru nedēļām Elviss atgriezās armijā, un viņu pārcēla uz ASV karabāzi Vācijā, Fridbergas pilsētiņā. Šeit viņš iepazinās ar ASV virsnieka meitu, tad nieka 14 gadus veco Priscillu Belljū.
