Ar viedokli dalās Amanda, no konditorejas, kur tiek ceptas labākās kūkas Siguldā.
Ēdiens pamatā kalpo kā veselības uzturētājs, jo tāda ir tā pamatfunkcija jau no dabas. Ja cilvēks ēd pārtiku, ko pats ir audzējis un var būt drošs par to, ka tajā nav kaitīgo vielu, ēdiens nodrošinās stipru veselību un spēku. Taču mūsdienās ļoti bieži pārtikas iegūšanā tiek pielietotas dažādas kaitīgās vielas, sākot ar pesticīdiem un beidzot ar ģenētiski modificētu pārtiku. Tā pat mūsdienās ļoti bieži cilvēki uzturā izmanto dažādus subproduktus vai jau gatavu ēdienu, kurš bieži ir veselībai kaitīgs, pārāk trekns un barojošs. Tādā veidā cilvēki ar ēdienu neuzņem nepieciešamās vielas, uzbarojas un apdraud savu veselību un dzīvību.
Pretēji tam pastāv arī anoreksija, kad cilvēks neuzņem pārtiku pietiekami, tādā veidā apdraudot savu veselību. Kā skaidro antropoloģe Kerola Kunihana (Carole Counihan), “sievietes ļoti cenšas kontrolēt savu ķermeni un tāpēc neļauj ēdienam pārkāpt šīs robežas”. Pareizs un veselīgs ēdiens var nodrošināt lielisku veselību, taču pārtikā izmantojot neveselīgu ēdienu vai to uzņemot pārāk maz, cilvēkam var rasties dažādas negatīvas un apdraudošas komplikācijas.
Ēdiena izmantošanai ir daudz dažādu veidu, kā tas ir vēsturiski pierādīts. Ēdiens var kalpot gan kā rituāla sastāvdaļa, tam piedēvējot maģisku spēku, gan kā reciprocitātes sastāvdaļa. Ēdiens var dot spēku un izturību, taču tajā pašā laikā ēdiens var arī nogalināt. Iespējams, tieši tā iemesla dēļ tam piedēvē pārdabiskas spējas un spēcīgu nozīmi evolūcijas attīstībā. Cilvēks vienmēr būs izsalcis, un ēdiens spēs šo tieksmi remdēt, tāpēc tam ir būtiska nozīme aktoru attiecībās.
