Vai cilvēka dvēsele ir atsevišķa cilvēka uzbūves daļa vai nedalāma ķermeņa daļa jeb apziņa?
Sabiedrībā pastāv dažādi uzskati par to, vai ķermenis ir vienots ar dvēseli vai arī tie ir divi dažādi komponenti, kas pēc nāves atsvešinās viens no otra. Šo uzskatu pamatā ir reliģiskā piederība un pārliecība, dažādi mīti, ticība zinātnei un senču ticējumiem. Kristīgajā pasaulē cilvēka dvēsele pēc nāves pamet ķermeni 40 dienu laikā un nonāk šķīstītavā, lai tālāk tā tiktu nosūtīta Debesu valstībā vai ellē. Līdzīgi arī citās reliģijās, kur dvēsele ir kā ieslodzīta ķermenī līdz nāvei, pēc tam spēj pārdzimt.
Tāpat arī pastāv uzskats, ka talanti pārdzimst un seko dvēselei, manot ķermeņus dažādos laikos. Dvēselei piedēvē nemirstību arī senču ticējumos, tradīcijās un mītos. Laicīgs ir tikai ķermenis, bet dvēseles mūžs ir pārlaicīgs arī maģijas jomā. Taču pēc anatomijas un cilvēka uzbūves, nav atsevišķas ķermeņa daļas, kas varētu saukties par dvēseli. Tāpēc, kā atklāts jautājums paliek – vai jūtas, dvēseles stāvoklis ir smadzeņu radītas emocijas vai arī vēl neatklāta ķermeņa daļa? Kā arī, kāds pamats ir bijis „dvēseles ceļojuma” teorijas rašanai un, ja, cilvēka ķermenim nav atsevišķi atrodama dvēsele, tad kā cilvēki ar pārdabiskām spējām spēj saskatīt un sajust t.s. garus un mirušo dvēseles?
