Kādas ir cilvēka prāta robežas?
Pastāv uzskats, ka cilvēks izmanto tikai 12% savu smadzeņu. Un tik un tā spēj iegaumēt dažādas teorijas, apgūt valodas, domāt, spriest un mācīties, izgudrot ko jaunu. Ja cilvēka smadzeņu jauda 12 procentos ir tik apjomīga, cik liela jauda būtu, izmantojot visus vai vismaz pusi no tām? Rodas arī jautājums – kāpēc ir dots tik daudz smadzeņu, ja tām nav lietderīga pielietojuma? Iespējams, ka smadzeņu izmantošana saistās arī ar cilvēka slinkumu un sevis attīstīšanas piespiešanu, pārvarot grūtības. No savas pieredzes varu teikt, ka mans radošums aktivizējas pie lielas slodzes un noguruma.
Tāpat ir pieejama informācija, ka vieni no ģeniālākajiem prātiem, piemēram, Leonardo da Vinči gulējis aptuveni 15-20 minūtes ik pa 4 stundām darba, Nikolā Tesla gulēja apmēram tikai 2-3 stundas diennaktī, praktiski negulēja. Tad varētu izteikt spriedumu par to, ka nogurums ir kā atslēga uz cilvēka prāta paplašināšanu, tikai šīs ierastās robežas ne kuram katram izdodas sasniegt. Tāpat, atsaucoties uz iepriekšējo jautājumu, dažiem piedēvētas ekrasensiorās spējas – redzēt to, kas citiem nav redzams – smalkās enerģijas, garus, dvēseles, nākotni, pagātni, sazināties ar citām dimensijām. Ļoti iespējams, ka šis talants ir dabas dotas spējas atraisīt citu daļu prāta un to izmantot. Tāpēc , var uzskatīt, ka cilvēka prātam nav robežu, robežas uzliek pats cilvēks.
