Rokas ķirurģija

Rokas – plaukstas plastiskā ķirurģija

aina pie plastiskās ķirurģijas klīnikas

Plastiskā ķirurģija ietver tādu nozari kā plaukstas ķirurģiju. Pasaulē vairākums plaukstas ķirurgu ir plastikas ķirurgi (https://www.plasticsurgery.lv/), pārējie – ortopēdi. Tas saistīts ar to, ka tieši plastiskajā – rekonstruktīvajā ķirurģijā visplašāk tiek izmantota mikroķirurģiskā metode (māka šūt maza izmēra 0,4 – 2 mm asinsvadus zem optiskā palielinājuma). Operēšana ar optisko palielinājumu ir kļuvusi par plaukstas ķirurgu vienu no pamata metodēm, izdarot ne tikai replantācijas, bet arī šujot nervus, cīpslas un operējot plānveida plaukstas pataloģijas un bērnu plaukstas.

Roku ķirurgi tiek izdalīti atsevišķi, jo tās parasti ir ļoti kompleksas operācijas, kas prasa specifiskas zināšanas un pieredzi. Operējot roku, ķirurgam uz vienu kvadrātcentimetru var nākties strādāt ar trīs līdz piecām struktūrām. Vajag operēt gan asinsvadus, gan nervus, gan cīpslas vai kādu mazu muskulīt. Plastikas ķirurgi operē visus audus – ar to viņi arī atšķiras no citiem ķirurgiem. Rokas ķirurgu darbiņš ir norauto, nogriezto vai nozāģēto pirkstu piešūšana, plaukstas rekonstrukcija. Šādas akūtas operācijas ķirurgi veic viss biežāk. Nereti tiek arī novērsts rokas nervu bojājums, kas visbiežāk gadās sagriežoties ar stiklu. Reti, bet gadās arī ļoti smagi gadījumi, kad ir jāpiešuj pat vesela roka vai plauksta.

Tomēr pēc veiksmīgas plaukstas piešūšanas viss sekmīgi nebeidzas, tāpēc ir vajadzīgas atkārtotas plānveida operācijas. Ja pacients ir labvēlīgi agresīvs pret savu traumēto roku, nesaudzē to pārāk un aktīvi kustina, viņš var iztikt bez papildus operācijām, bet tā notiek reti. Lai uzlabotu rokas kustīgumu, parasti ir nepieciešamas vairākas operācijas. Uz plānveida operācijām, lai labotu dažādas plaukstas pataloģijas, pacienti stāv garā rindā, nereti pat vairākus gadus, jo valsts piešķirtais finansējums šīm operācijām ir gaužām nepietiekams.

Plaukstas ķirurģija kā praktizējama ķirurģijas disciplīna Latvijā ir zināma jau kopš 1985. gada. Pasaulē tā par patstāvīgu ķirurģijas jomu kļuva pēc II Pasaules kara. Tās pamatlicējs ir amerikānis – ķirurgs Listers, kurš nodibināja hospitāli, lai ārstētu kara laikā savainotās un sakropļotās tautiešu plaukstas.