Agrāk vienmēr ir licies, ka grāmatveža profesijā strādā tikai sievietes. Lai gan vairākus gadsimtus atpakaļ šajā profesijā strādāja tikai vīrieši. Dzirdot šīs profesijas nosaukumu asociācijas rodas ar šādu grāmatvedi – gados vecāku sievieti ar brillēm, jo likās, ka lai varētu strādāt par grāmatvedi ir ļoti daudz jāmācās un daudz kas ir jāpārzina. Izrādās, ka tā ir taisnība, tagad esmu par to pārliecinājusies. Nepiekrītu tikai tam, ka jābūt gados vecākam. Protams, šādam cilvēkam ir vairāk pieredzes, taču mūsdienās ir ļoti daudz arī cilvēku, kas strādā šajā profesijā tūlīt pēc augstskolas pabeigšanas.
Protams, augstākā izglītība nav pats būtiskākais faktors, lai labi strādātu šajā specialitātē, bet tā ir vajadzīga. Cits arī tikai ar vidējo izglītību zina vairāk nekā otrs ar augstāko izglītību un tas laikam jau ir atkarīgs no paša cilvēka.
Profesiju – grāmatvedis – es jau izvēlējos pēc 9.klases, kad aizgāju mācīties uz tehnikumu. Un tad noteicošais faktors bija tas, ka grāmatvedim darbs būs vienmēr. Lai jau tad vēl pat īsti nenojautu kāds tad īsti ir tas grāmatveža darbs. Bet sākot mācīties – iepatikās un patīk joprojām. Pašā sākumā man arī palīdzēja šī grāmatvedības firma – https://corsax.lv/ – kas bija gatava atbildēt uz visiem man interesējošajiem jautājumiem.
Grāmatvežu profesijas raksturīga iezīme ir atbildības uzņemšanās attiecībā pret sabiedrību. [LR Profesionālo grāmatvežu ētikas kodekss].
Grāmatvedim ir ļoti atbildīgs darbs. Protams, katru darbu veicot ir jābūt atbildīgam, taču šajā profesijā strādājošajiem to vajag apzināties mazliet vairāk, jo galvenokārt darbs ir saistīts ar naudas lietām. Grāmatveža darba spējas pirmām kārtām ir atkarīgas no iemesliem, kāpēc viņš ir atnācis uz darbu tajā vai citā uzņēmumā. [Grāmatvedība un Ekonomika, Nr.3 (15) 2005.g.].
Tāpēc es domāju, ka ikvienam ejot uz pārrunām kādā uzņēmumā, vienmēr vajadzētu painteresēties un kaut vai tikai aptuveni zināt ar ko mēs saskarsimies strādājot šajā uzņēmumā. Un tā, kā man ir šī atbildības sajūta un reizēm jau liekas, ka pat mazliet par daudz, tad uzskatu, ka man jau piemīt kāda daļa no tā, lai kļūtu par grāmatvedi.
Protams, svarīgi ir arī veicamie pienākumi. Man ļoti patika šāds teikums žurnālā: „Teātris sākas ar garderobi, grāmatvedības uzskaite ar dokumentu”. [Grāmatvedība un Ekonomika; J. Loseva]. Līdz ar to arī top skaidrs, ka grāmatvedība saistās ar dokumentos ietvertās informācijas apstrādi. Taču šis uzskats ir tāds virspusējs, jo darba pienākumos ietilpst vēl daudz kas cits. Par darba pienākumiem vienojas ar darba devēju. Tie visi ir norādīti attiecīgā uzņēmuma amata aprakstā.
Tā kā es neesmu praktiski strādājusi par grāmatvedi, tad arī man nav ne jausmas ar ko lai sāk, kad esi pieņemts darbā par grāmatvedi. Tāpēc es uzskatu, ka jāsāk ir pakāpeniski. Sākumā, lai iegūtu pieredzi, gribētu būt tikai kāda grāmatveža palīgs. Un, kad jutīšos pietiekami droša par to, ka esmu iemācījusies tik daudz, ka varētu savu darbu vadīt un organizēt pati, tad varētu arī spert nākamo soli karjeras izveidē un kļūt par grāmatvedi, protams, sākumā arī tikai nelielā uzņēmumā.
