Svarīgi ir piebilst, ka 1890. gada sākumā Krievijas Impērijā slimība pamazām sāka atkāpties, taču ar neiedomājamu ātrumu sāka izplatīties uz citām pasaules daļām, kas neapšaubāmi ietekmēja parasto cilvēku ikdienišķo dzīvi. Piemēram, Parīzē krievu gripa nonāca 1889. gada decembrī. No sākuma laikraksti vēstīja, ka “pilsētā ir reģistrēti daži saslimšanas gadījumi, bet slimība noriet bez jebkādām postošām sekām”. Taču nedēļu vēlāk Parīzē jau bija konstatēti 200 nāves gadījumi, pēc vēl vienas nedēļas – 400 nāves gadījumi. Slimība bieži vien beidzās ar pneimoniju un slimnīcas fiziski nespēja pieņemt tik daudz pacientu, jo slimības izplatība bija ļoti ātra. Tika slēgti opernami un skolas, universitātēs atcēla lekcijas. Cilvēki arvien mazāk un mazāk apmeklēja veikalus, restorānus, radās lielas problēmas pārtikas tirdzniecībā. Viss minētais bija raksturīgs ne tikai Parīzē, bet visā Francijā. Polijas laikraksti situāciju aprakstīja ļoti dramatiskā veidā, ziņojot, ka “katru dienu notiek 400-500 apbedīšanu”.
Spānijā gripa atnāca apmēram tajā pašā laikā, no sākuma Barselonā, vēlāk – Madridē. Mēneša laikā saslimušo skaits bija ap 52,000 cilvēku, bet janvāra vidū laikraksti ziņoja par “200-300 nāves gadījumu katru dienu”. Cilvēki tika apbedīti nakts laikā, lai neizraisītu paniku. Tāpat bija slēgtas skolas, rūpnīcas, līdz ar to parastiem cilvēkiem nācās ļoti grūti naudas trūkuma dēļ.
Situācijā Vācijā bija ļoti līdzīga, bet īpaši bija cietusi Berlīne, kur dažu nedēļu laikā bija 150,000 saslimšanas gadījumi. Vienīga atšķirība bija tāda: neskatoties uz to, ka situācija pasaulē bija pavisam drausmīga, cilvēki atrada veidu, kā to izmantot sev labā. Piemēram, restorānu un alkoholisko dzērienu rūpnīcu īpašnieki mēģināja izārstēt Berlīnes iedzīvotājus patstāvīgi.
Jaunais degvīna zīmols, kas parādījās vietējās noliktavās, ieguva nosaukumu “Influenza Bitter”. Uz restorānu logiem parādījās uzraksts “Labākais pretgripas līdzeklis”.
